ES mīti

Eiromīti Latvijā

Mīts: iestājoties Eiropas Savienībā, būs jāmaina Latvijas Republikas pases pret Eiropas Savienības pasēm.

Fakti: Jaunā parauga Latvijas Republikas pases, kuras sāka izsniegt 2002. gadā, ir izstrādātas atbilstoši straptautiskajiem personu apliecinošo dokumentu drošības standartiem, tāpēc pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas pases nebūs jāmaina.

Mīts: pēc iestāšanās Eiropas Savienībā visas cenas izlīdzināsies.

Fakti: Eiropas Savienībā nav vienotu, Eiropas Savienības noteiktu cenu. Cenu līmeņi dažādām preču un pakalpojumu grupām dažādās Dalībvalstīs var atšķirties pat vairākas reizes.  Atsevišķām preču grupām Latvijā ir pat augstākas cenas nekā citās Dalībvalstīs, piemēram, Vācijā (nepietiekamās konkurences un skaitliski nelielā iekšējā tirgus dēļ Latvijā ir dārgāka sadzīves tehnika, pirmās nepieciešamības preces un atsevišķas pārtikas preces; iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanai nepieciešama iedzīvotāju ienākumu palielināšana, konkurences sekmēšana vairākos ekonomikas sektoros, Latvijas un Eiropas enerģētiskās neatkarības nodrošināšana, samazinot naftas un gāzes patēriņu, nodokļu sloga samazināšana un stimulējošas nodarbinātības politikas izveidošana Latvijā). Arī par inflācijas ierobežošanu vispirms ir atbildīga Latvijas valdība.

Mīts: Eiropas Savienība ir vienāda ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienību

Fakti: Eiropas Savienību veido divdesmit piecas brīvas un neatkarīgas valstis, kuras aizvien vairāk kopēji sadarbojas; Eiropas Savienības izveidošanās izbeidza karus Rietumeiropā un Centrāleiropā, samierināja Vāciju ar Franciju, Poliju ar Vāciju, Angliju ar Īriju, izbeidza diktatūru un autoritāro režīmu pastāvēšanu Spānijā, Portugālē un Grieķijā. Padomju Savienība savukārt tika izveidota lielinieku partijas rīkotu apvērsumu un iekarošanas karu rezultātā, tā bija centralizēti vadīta un pārlieku militarizēta, pašizolēšanās, rusifikācija un impēriskā politika noveda pie tās sabrukuma. Padomju Savienības komūnistu un Vācijas nacionālsociālistu Molotova – Ribentropa pakts bija prettiesisks, amorāls un cinisks darījums, izlīgums uz sešu trešo valstu rēķina, kam grūti sameklēt analogu visā Eiropas jaunākajā vēsturē. Šis pakts ievadīja Otro pasaules karu, tas bija starta šāviens, starta signāls vācu un krievu vispārējai agresijai Eiropā. Vēl nebija īsti nožuvusi tinte uz parakstītā dokumenta, kad abi agresori, viens ātrāk, otrs nedaudz vēlāk uzbruka Polijai un iznīcināja tās neatkarību. Polijas sakāvei sekoja abu lielvalstu nākamās agresīvās akcijas pret saviem kaimiņiem. Pavisam PSRS un Vācijas savienības pastāvēšanas 22 mēnešos (līdz 1941.gada jūnijam), vai tā saucamajā Josifa Staļina un Ādolfa Hitlera draudzības periodā tika sagrābtas un okupētas12 Eiropas valstis, to skaitā arī Baltijas valstis, bet divas valstis (Somija un Rumānija) zaudēja plašas teritorijas. Gandrīz pilnīgi tika iznīcināts reģions, kuru mēs saucam par Austrumeiropu.

Mīts: Līgums par Konstitūciju Eiropai (ES konstitūcija ir neprecīzi lietots nosaukums) aizstās Satversmi.

Fakti: Līguma oficiālais nosaukumus ir "Līgums par konstitūciju Eiropai". Tas ir starptautisks līgums 1969. gada Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām izpratnē, nevis iespējamas federācijas pamatlikums. Vārda "konstitūcija" lietošana nosaukumā nenozīmē, ka Eiropas Savienība kļūst par valsti.

Nosaukumā iekļautais vārds "konstitūcija" ne vienmēr jāsaprot kā "valsts pamatlikums". Savi dokumenti ar nosaukumu "konstitūcija" ir, piemēram, Pasaules Veselības organizācijai, savukārt Latvijas Universitātes darbību nosaka dokuments, kura nosaukums ir "Latvijas Universitātes Satversme". Tādēļ Līgums un dalībvalstu konstitūcijas ir uzskatāmas par savstarpēji papildinošiem dokumentiem, nevis aizvietojošiem. Eiropas Savienībai ar Līgumu netiek piešķirta kompetence noteikt Dalībvalsts iekārtu un uzbūves pamatprincipus, ko tradicionāli nosaka katras valsts pamatlikums.

Mīts: ar Līguma par Konstitūciju Eiropai spēkā stāšanos tiks palielināts Eiropas Savienības pilnnvaru apjoms un ierobežotas Dalībvalstis.

Fakti: Ar Līguma spēkā stāšanos Eiropas Savienības pilnvaru apjoms netiks palielināts.  Eiropas Savienības kompetencēm netiek pievienotas jaunas kompetences, drīzāk ar Līgumu nacionālajiem parlamentiem un valdībām tiek piešķirtas plašākas pilnvaras. Līgums paredz iespēju, ka dalībvalsts parlamentam būs tiesības uzraudzīt dažādu Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādi. Gadījumā, ja tiks pārkāpts princips – to, ko iespējams atrisināt efektīvāk nacionālā līmenī, nav nepieciešams risināt Eiropas Savienības līmenī – dalībvalsts parlamentam būs tiesības griezties Eiropas Kopienu tiesā par šo problēmjautājumu.

Līguma par Konstitūciju Eiropai I-5 pants nosaka, ka Eiropas Savienībai ir "jārespektē dalībvalstu nacionālo identitāti, kas raksturīga to politiskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām. Eiropas Savienība respektē valstu galvenās funkcijas, tostarp nodrošinot valsts teritoriālo integritāti, uzturot likumību un kārtību un aizsargājot valsts drošību".

Eiromīti Lielbritānijā (LIelbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē)

Cilvēki ar skeptisku attieksmi pret ES izdotajām direktīvām sastopami katrā Eiropas Savienības valstī. Dažreiz skepse ir pamatota, bet dažreiz rodas arī mīti, kuri neatbilst patiesībai. Daži piemēri no Lielbritānijas preses.

Mīts: Zemenēm jābūt ovālām. "1995.gadā briti nosūtījuši atpakaļ uz Spāniju 880 groziņus zemeņu, jo to forma neatbilda noteikumiem." The Sun, 1998.gada 4.marta numurs.

Fakti gGuide Ladies Ladies Guide And Um ES mītiu Guide Guide Ladies iGuide Ladies Ladies Guide And Um ES mītim y Ladies